Tici un notiks brīnums .....

01.08.2016. APSTIPRINĀTS FINANSĒJUMS EUR 2000,00 AR ASTĪTI :) URĀAAAAAA

Tici un notiks brīnums ..... un tā ir balta patiesība ... tā padomāju, kad šodien saņēmu zvanu no kāda sadarbības partnera un telefona klausulē dzirdēju: "Mēs esam ar mieru atbalstīt Jūsu projektu "CIENĪGAS VECUMDIENAS"".

Mans stāsts: "Kādā 2014. gada jaukā dienā uzrunāju ĢKC Dzeguzīte centra direktori Lāsmu un piedāvājumu palīdzēt atbalstīt centra bērnus, jauniešus un seniorus.

Nu jau iet otrais gads, kā mēs esam kļuvuši par Labiem Draugiem, kopā sadarbojoties labdarības projektos, kā arī centra komanda nākusi palīgā man - NSUS biedrības projektu pasākumos."

tici brinumam

Un tagad stāsts par Brīnumu: 2015. gada 30. janvārī radās ideja par labdarības projektu "Cienīgas vecumdienas", kuru uz papīra, kā projektu uzrakstīju 2015. gada 23. februārī, kura ietvaros bija plānots iegādāties un dāvināt centra senioriem gultas veļu un gultas piederumus, lai padarītu viņu ikdienu jaukāku, miedziņu saldāku un istabiņas krāsainākas.

Izsūtot neskaitāmus uzaicinājumus tekstīliju ražotājiem, vairumtirgotājiem un nesaņemot atbalstu, nolēmu uzrunāt banku sektoru, jo summa nebija tā mazākā. Šis projekts tika publicēts arī medijos - aicinot uzņēmējus atbalstīt finansiāli. Visas atbildes vainagojās ar KLUSUMU!

2015. gada jūnlijā šo projektu iesniedzu arī kādas bankas labdarības fondam uz izskatīšanu un gatavoju visu pieprasīto informāciju (cenu pieprasījumus, tāmes, skaidrojumus, pamatojumus), lai fonds projektu atbalstītu. 2015. gada 08. jūlijā saņēmu pozitīvu atbildi, ka projekts iespējams tiks apstiprināts. Un jau pēc 2 mēnešu sarakstes un zvaniem ar šo labdarības fondu, 2015. gada 28. augustā saņēmu atteikumu projektam.

Sirdī bija liels rūgtums un vilšanās, bet laikam ejot šīs sajūtas norimās un turpināju uzrunāt potenciālos finansētājus un sev apsolīju nepadoties, lai vai kas, bet projektu realizēt. Laiks gāja un skatoties patiesībai acīs, 2016. gada aprīlī projektu apturēju uz laiku, finansiālu līdzekļu trūkuma pēc.

Tajā pat laikā (2016. gada aprīlī) nosūtīju projekta pieteikumu savam sadarbības partnerim uz izskatīšanu ar cerību un domu, ja nu notiek brīnums, bet ...... maz ticības.....un noliku šo domu vistālākajā stūrītī.....

..... UN ŠODIEN TAS BRĪNUMAINAIS TELEFONA ZVANS ...... nespēju noticēt tam, ko dzirdēju ...... neticēju, ka saņemot šo ziņu man sāks birt asaras ....... un tikai nodomāju ....... ir jābūt pacietīgai, jācīnās par saviem mērķiem un viss notiks.

Šis stāsts man pašai ir kā pieredze, mācība un motivācija turpināt iesākto un nekādā gadījumā nekad nepadoties!
JĀ - NEKAD!

Līdz brīnumam bija jāgaida vesels pusotrs gads ........

 

Brīnuma iespaidā,
Līga Uzulniece