Ziemassvētku vecīša darbnīca 2014 / 2015

17.01.2015. / PROJEKTS PABEIGTS

Pienāca tā ilgi gaidītā diena, kad sarūpētie pārsteigumi,
mazajiem un lielajiem bērniem, ceļoja uz Bāreņu namu “Līkumi”, Sēlpils novadā.

1 2 3 4 5

6 7 8 9 10

 

Skatoties uz dāvanu kalnu, sapratu, ka tāds kvantums un dažādība dāvanu, manā pieredzē ir pirmo reizi kopīgi sarūpēts, gan vests bērniem.

Visu to rūpīgi saliekot mašīnā, devos ceļā ar domu, ka sūtījumu gaida ar lielu nepacietību liels bariņš bērnu.

Skatoties uz drūmo laiku aiz loga, priecēja tikai viens doma, ka saulīte uzspīdēs par spīti visam – tā uzspīdēs mazo un lielo sirsniņu smaidos un acīs.

Beidzot esmu klāt “Līkumos”. Apkārt migla, lietus, sētā klusums, nedzird bērnu čalas. Bet skat, kur bija, kur nē……bērni sarodas no savām mājiņām un ar ziņkārīgām āčtelēm un vaicājošu skatu jau drūzmējas pie lielākās telpas durvīm, kur rindiņā saliktās dāvaniņas gaida savus jaunos īpašniekus.

Lielie bērni droši nāk iekšā un šiverējas gar dāvanām, mazie kautrīgi gaida aiz stūra.

Vislielāko smaidu un sajūsmu man izraisīja 2gadīgie. Viņi ieradās uz dāvaniņu saņemšanu paši ar saviem mazajiem krēsliņiem. Paklausīgi, ar krēsliņiem rokā, audzinātāju pavadībā, tipināja un ieņēma vietas pirmajā rindā. Visi smaidīgi, izņemot vienu maziņu meitenīti, kura izskatījās manāmi sabijusies, bet laika gaitā sejiņā atplauka smaids.

Daži lielie bērni nebija “mājās”, jo atrodas internātos, kur mācās un dzīvo nedēļas un ik pa laikam atgriežas “Līkumos”.  Viņu dāvaniņas sagaidīs viņus “Mājās”.

Tad nu sākās dāvaniņu pasniegšana. Katram mazajam un lielajam bija sagatavots dzejolītis, jo dāvanas ir jānopelna. Biju patīkami pārsteigta, kad 2gadīgie skaitīja iemācītos dzejolīšus, ar izteiksmi, diezgan garus……super!

Dāvaniņu pasniegšanas laikā pamanīju, cik pacietīgi mazie gaidīja kad nosaukšu viņa vārdiņu. Actiņas lielas, apaļas, ar jautājošu skatu – “Kad tad beidzot nosauks manu vārdiņu un saņemšu dāvaniņu? “. Kā arī ar saņemto dāvaniņu, atrā solītī steidzas atpakaļ uz savu mazo krēsliņu. Mazie dāvanas turēja rociņās bet vaļā nevēra ……tad nu sapratu, ka jāuzaicina tās droši vērt vaļā un priecāties.

Un tad sākās tāda kņada, prieka izsaucieni, sarunas, smaidi – pozitīvā enerģija piepildīja visu telpu……sajūtas neaprakstāmas…….to jāizbauda Jums ikvienam, kaut reizi dzīvē. Tika ēstas končas, priecājās par lellēm, mašīnas brauca, iepakojumi gāja pa gaisu, katrs lielījās otram, kas ir viņa dāvaniņā. TAS TIK BIJA JĀREDZ!

Es mēģināju bildēt dāvanu jampadraci, bet bērni tik ātri kustējās, ka skatos, ka bildes ir sanākušas miglainas un bērni tajās – kustībā….. bet tas viss pieder pie lietas.

Tūlīt pēc dāvanu saņemšanas, vairums mazie un lielie kaut kur tik ātri pazuda, ka kopējā bildē paspēju noķert tikai dažus. Pārējie aizskrēja uz savām istabiņām, priecāties par saņemto dāvanu.

Puiši lika lietā savus jaunos braucamos, meitenes lakoja nagus…..vārdu sakot katrs atgriezās savā pasaulītē ar prieka sajūtu un turpināja to izbaudīt.

Kādu brīdi to visu vēroju no malas …… riktīgs jampadracis, smaidi, čalošana, prieka izsaucienu, viens otru vēlējās pārbļaut, lai tikai pateiktu, ka viņam dāvaniņā ir tas, ko vēlējās.

Es ļoti ceru, ka ar šo stāstu un dažām bildēm,  esmu Jums spējusi kaut nedaudz nodot to pozitīvo enerģiju, kas mani apņēma atrodoties tajā visā iekšā. Tas patiešām uzlādē un dod lielu motivāciju rīkoties tālāk, iepriecināt daudzum daudz cilvēciņu. Vismaz man tas rada ļoti lielu pozitīvu uzlādiņu un motivē darīt daudz laba.

Es ceru, ka sajutāt šo prieku!
Milzīgs paldies visiem, kas piedalījās šajā mazajā, bet svarīgajā projektiņā.
Bildē, kurā redzama pateicība projektam, IR PATEICĪBAS JUMS VISIEM!

Līga Uzulniece 17.01.2015.